Kriptogrāfijas ātrums

Iesācēja rokasgrāmata par kriptogrāfiju - pikseļu privātums

Referāts sastāv no 18 lpp. Tajā tiek apkopota stenogrāfijas un kriptogrāfijas būtība, parādīta šo zinātņu izcelsme, vē ē ēsture un raksturīgākās īpašības.

Recenzents Anotācija Bakalaura darbā ir aplūkoti kriptogrāfijas pamatprincipi un salīdzināti divi asimetriskās kriptogrāfijas algoritmi. Viena no pirmajām šifrēšanas metodēm bija aizvietošanas šifrs, ko izmantoja Jūlijs Cēzars. Ilgu laiku šī bija vienīgā šifrēšanas metode, līdz parādījās kriptoanalīze, kas ļāva uzlauzt šifru, izmantojot frekvenču analīzi.

Šis darbs var noderēt gan personām, kas padziļināti studē datorzinātnes, gan interesentiem, kas vēlas uzzināt kaut ko vairāk par datu aizsardzību. Kas ir kriptogrāfija? Kriptogrāfija ir māksla rakstīt ar noslēpumainiem kodiem un to dešifrējumiem, respektīvi, jebkas, kas uzrakstīts šifra vai citas formas veidā, ir kriptogrāfijas ātrums tikai tam, kam ir atslēga visam uzrakstītajam.

Savukārt, kodu zinātnisko izpēti sāka dēvēt par kriptologiju. Atcerēdamies arī, ka visbiežāk lietojamais artikuls ir the, viņš atrod vajadzīgo kombināciju, kas palīdz viņam atrast apslēptos kriptogrāfijas ātrums. Ļoti ilgu laiku slepeno kodu izmantošana tika uzskatīta par neaizstājamu diplomātiskajās un militārajās ierindās.

Taču šifrus lietoja jau sen, ar mērķi apslēpt no profāniem simboliskās filozofijas patiesību, lai to iegūtu tie, kas tiešām prata lasīt simbolus.

Šifrs varēja būt ietverts pa a apīra ūdens zīmēs, titullapā vai grāmatas iesējumā. Piemēram, ziņojums varēja būt šifrēts pirmās atkāpes pirmajos burtos. Svētās valodas apslēpšanai speciāli izdomāja kabalistiskos un maģiskos alfabētus. Vispopulārākā Eiropā kļuva slepeni — apslēptā rakstīšana, jo pilnīgi ekvivalentus alfabētus šādā vai citādā veidā tomēr var notulkot. Kriptogrāfija cauri gadsimtiem Vajadzība šifrēt, kodēt, apslēpt rakstīto cilvēcei radās līdzās ar rakstības parādīšanos, jo kļuva nepieciešams apslēpt informāciju no daudzu cilvēku loka, lai to zinātu tikai nedaudzi.

Šis pats princips darbojas arī mūsdienās. Ja agrāk slepeni rakstīja uz papīra, papirusa kriptogrāfijas ātrums sienām, tad tagad, līdzās ar datoru parādīšanos, rodas nepieciešamība apslēpt datoros esošo, pārsūtīšanai domāto, informāciju.

Vienmēr ir pastāvējusi konfidenciāla informācija, ko bijis nepieciešams apslēpt. Tāpēc autors piedāvā aplūkot kriptogrāfijas ātrums attīstību no tās aizsākumiem līdz pat mūsdienām. Seno laiku šifrēšanas metodes Ziņas par šifrēto rakstu un sastādīšanas sistēmām un paņēmieniem atrodamas jau Senās Indijas, Ēģiptes, Divupes vēsturiskajos dokumentos.

Piemēram, Senās Indijas manuskriptos tika izklāstīti 64 teksta pārveidošanas veidi, kur bija minēti arī zīmju rakstīšanas secības jaukšanas noteikumi. Ļoti daudzus šo tekstu pārveidošanas veidus var uzskatīt par kriptogrāfiskiem, jo tie nodrošina sarakstes slepenību.

Tajos laikos slēpto tekstu pārveidošanu bija jāpārzin gan sievietēm, gan vīriešiem. Senajā Grieķijā aizsākās kriptogrammas uzplaukums. Spartā, piemēram, radās un tika izmantoti 5. Scitals jeb klaidonis bija taisns cilindrisks priekšmets, uz kura tika uztīta papirusa strēmele, neatstājot starpas starp malām un bez pārlaišanām. Tad uz šī cilindra tika kriptogrāfijas ātrums teksts kriptogrāfijas ātrums strēmele notīta un aizsūtīta. Nolasīt tekstu varēja, uztinot strēmeli uz tāda paša diametra cilindra.

Arhimeds kā atšifrēšanas metodi piedāvāja papirusa strēmeli uztīt uz konusa. Pamazām pārvietojot strēmeli uz augšu, vienā vietā teksts kļūs salasāms un kļūst zināms konusa diametrs. Par Eneja diska izgudrošanu jāpateicās sengrieķu pulkvedim, Enejam Taktikam. Eneja diska princips bija sekojošs: nelielā diskā tika izurbti caurumiņi, no kuriem katrs apzīmēja kādu alfabēta burtu.

Šifrēšanas algoritms GOST 28147 89 c. GOST arhitektūras piezīmes

Cauri šiem caurumiem tika izvērts diegs atbilstoši aizkodējamā teksta burtu secībai, un atšifrēt tekstu varēja, velkot diegu ārā. Šī it kā primitīvā metode bija noderīga kara apstākļos, jo ziņojuma pārtveršanas draudu gadījumā viegli varēja saplēst diegu, tādā veidā iznīcinot sūtījuma saturu. Grāmatu šifrs ir viena no pazīstamākajām šifrēšanas metodēm, ko aprakstīja Enejs un ko izmantoja līdz pat Viņš piedāvāja virs grāmatas attiecīgajiem burtiem izdurt nelielus caurumiņus.

ievads iespējām rentablie rādītāji binārās opcijas

Tad attiecīgi zinātājs no šiem burtiem varēja salikt vēstījumu. Vēl viens grāmatu šifrēšanas veids ir vienošanās par iespieddarbu, lapaspušu, rindiņu un burta secīgo numuru rindiņā, tādējādi aizšifrējot tekstu ar cipariem. Polībijs aprakstīja savu sistēmu, kura tika nosaukta par Polībija kvadrātu. Jūlijs Cēzars izmantoja šifru, kurā, pierakstot tekstu, burtus nobīdīja alfabētā par 3 uz priekšu.

Sākotnējais Ieguldījums Kriptogrāfijā

Ja aizkodētais teksts bija garš, tad gan Polībija, gan Cēzara šriftu varēja salīdzinoši viegli atkodēt, zinot valodā lietojamākos burtus. Renesanses kriptogrāfija Līdz renesansei pastāvēja salīdzinoši maz ziņu par pielietojamajiem šifriem.

Dominēja tāds šifrēšanas veids, kad burtus aizstāja ar parastās iespējas. Tāds bija arī Kārļa Lielā šifrs Renesansē, blakus amatniecības un zinātnes attīstībai, tiek pat izdotas vairākas grāmatas par kriptogrāfiju.

Šifrēšanas algoritms GOST 89 c.

Pirmo grāmatu, kas bija veltīta šai tēmai, uzrakstīja Abbats Johans Tritēmijs, tā, drukātā kriptogrāfijas ātrums, tika izdota Viens no tajā aprakstītajiem šifrēšanas veidiem attīsta daudzalfabētu aizvietošanas ideju. Šifrēšana tiek veikta šādi: Tiek sagatavota aizvietošanas tabula, kurā pirmā rinda ir alfabēts, otrā rinda ir alfabēts, kas pabīdīts par vienu soli utt.

veidi, kā gūt peļņu no binārām opcijām melnas shēmas naudas pelnīšanai tiešsaistē

Šifrēšanas laikā, atvērtā teksta pirmais burts tiek aizstāts ar burtu, kas atrodas pirmajā rindā, otrais burts ar burtu, kas atrodas otrajā rindā utt. Par autoru Džovanni Belazo ir zināms maz. Viņa ieguldījums ir tajā, ka piedāvāja lietot vārdu vai vārdu grupu kā paroli. Teksta aizkodēšana notika sekojoši.

Tika izveidota aizvietojuma tabula, kurā alfabēts sākās ar atbilstoša vārda pirmo burtu. Viņa ieguldījums sastāv no divām lietām. Pirmkārt — izmantot atvērto rakstu kā atslēgu, otrkārt viņš piedāvāja šifru, kas mūsdienas ir pazīstams kā Kordano režģis.

Kriptogrāfija

Ir režģis, kurā tukši ir tikai daži caurumi. To uzliek un tajos caurumos ieraksta tekstu, tad pagiež režģi un turpina rakstīt tālāk. XVI gadsimtā vēl vienu zīmīgu soli kriptogrāfijas attīstībā spēra Blezs Viženers, franču sūtnis Romā, tur viņš iepazinies ar darbiem par kriptogrāfiju un Rossinjolam pat pieder doktrīna, ka kara šifra izturībai ir jābūt tik lielai, lai nodrošinātu ziņojuma slepenību pavēles izpildei nepieciešamajā laika posmā.

Diplomātiska šifra izturībai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu slepenību vairāku desmitu gadu garumā. Tajā atklātais teksts tiek sadalīts nogriežņos, un nogriežņu iekšpusē burti tiek pārkārtoti atbilstoši fiksētiem pārkārtojumiem.

Jaunu pavērsienu šifrēšanas attīstībā nodrošina S. Morzes Komerckodu attīstība kriptogrāfijas ātrums iespaidu arī uz diplomātiskajiem kodiem. Sakaru šifrēšanas speciālisti nonāca pie secinājuma, ka sakaru šifrēšanā ir nepieciešama hierarhija, kurā katram hierarhijas līmenim būtu nepieciešama sava šifrēšanas sistēma. Pieaugot datu pārraides ātrumam, radās nepieciešamība pēc datu šifrēšanas ātruma paaugstināšanas, kas veicināja mehānisko ierīču radīšanu.

To starpā T. Džefersona šifrators un Č.

izsaukuma un pārdošanas iespēju pamatīpašības stfoption binārās opcijas

Vinstona šifrators. Kazijskijs piedāvāja paroles burtu skaita statistiskās analīzes metodi, kas balstīta uz sekojošo: burtu atkārtošanās parolē kopā ar burtu atkārtošanos atvērtajā tekstā dod burtu atkārtošanos šifrētajā tekstā. Kriptogrāfijas ātrums nāca pie secinājuma, ka attālums starp atkārtojumiem šifrētajā tekstā būs vienāds vai dalīsies bez atlikuma ar paroles periodu, tas ir, tā garumu.

Pēc paroles garuma noskaidrošanas aizšifrētais teksts tiek sadalīts gabalos, kas ir vienādi ar paroles garumu. Vienīgais atlikušais uzdevums ir noskaidrot nobīdi. Laiks, kad tika pārdalītas valstu robežas. Šajā gs. Populārākās pag. Rotoru mašīnas sastāv no klaviatūras un savā starpā sasietiem rotoriem. Vižinera šifrēšanas princips ir līdzīgs Cēzara šifrēšanai, kurā substitūciju atslēga mainās no burta uz burtu. Vēlāk, — tajos gados kriptogrāfija ieņēma nopietnu lomu komerciālajā komunikāciju nozarē.

Datoru kriptogrāfijas ātrums interneta plašā izmantošana mainīja tās elitāri militāro nozīmi un datu šifrēšana kļuva par kritiski nepieciešamu nozari informāciju tehnoloģijās. Šobrīd vispopulārāko algoritma principu — RSA kriptogrāfijas ātrums izgudroja Pazīstamākie kriptogrāfi Leons Batista Alberti — dzimis Renesanses laika itāliešu enciklopēdists, gleznotājs, dzejnieks, lingvists, arhitekts, mūziķis, filozofs, kriptogrāfs.

Dzimis Florences tirgotāju ģimenē Dženovā, jo tēvs bija izsūtīts no Florences politisku iemeslu dēļ. Studējis Boloņas universitātē. Savā darbā De pictura pirmoreiz zinātniski pētīja perspektīvas izmantošanu glezniecībā. Tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem ērģelniekiem. Kriptogrāfijā Alberti ir polialfabētiskā kā dabūt satoshi izgudrotājs. Plānojis baznīcas un pilis Romā, Mantujā, Rimini un Florencē.

Radījis jaunus fortifikācijas veidus. Sarakstījis lugas un filozofiskus traktātus. Marians Rejevskis — dzimis Kriptogrāfijas ātrums matemātiķis un kriptogrāfs.

Vācu šifrēšanas mašīnas Enigma koda atšifrētājs, kas, pēc daudzu vēsturnieku domām, ietekmējis 2. Studējis matemātiku Poznaņas universitātē. Redzot 2. Sākoties 2. Kad arī Francija tiek okupēta, Rejevskis kādu laiku strādā Višī Francijas zonā, pēc tam franču Alžīrijā. Kad Pēc kara Rejevskis atgriežas Polijā pie sievas un bērniem un, bez īpašas slavas, strādā rūpnīcā par grāmatvedi. Alans Tjūrings — dzimis Angļu matemātiķis. Tjūrings ir mākslīgā intelekta teorijas pamatlicējs.

Otrā pasaules kara laikā Tjūrings darbojās britu kriptogrāfijas centrā, lai atšifrētu ar vācu sifrēšanas mašīnas Enigma kodētos ziņojumus.

Darbs vainagojās panākumiem, un slepenie vācu ziņojumi tika atšifrēti.

Kriptogrāfija – elementu apgūšana skolā.

Kriptogrāfijas piemērs Datu drošība ir liela problēma, kas kļūst arvien svarīgāka, jo mēs kļūstam arvien vairāk atkarīgi no datiem, kas tiek glabāti datoros. Datu drošībai ir daudz aspektu. Kad runājam par diskiem, jādomā par iespēju zaudēt informāciju aparatūras kļūmes dēļ, runājot par vīrusiem, jāuzmanās, lai tie nesabojā kriptogrāfijas ātrums datus, par Internet jādomā, kā nosargāt pieeju mūsu datiem. Datu drošība ir jāņem vērā, domājot par jebkuru datoru pasaules sastāvdaļu.

Pievērsīsim uzmanību tam, kā noglabāt konfidenciālu informāciju no liekām acīm.

Iesācēja rokasgrāmata par kriptogrāfiju – pikseļu privātums

Mēs gribam, lai mūsu datoru komunikācija noritētu droši un nekādas liekas acis neredzētu mūsu privāto informāciju, biznesa plānus un atskaites. Bieži ir izdevīgi datu pārraides sistēmai izmantot vidi, kas pieejama daudziem, piemēram, Internet. Tāpat mums ir dokumenti, kurus vēlamies aizsargāt no liekām acīm, bet tomēr nedēļas nogales bināro opciju tirdzniecības stratēģija jāglabā uz biroja servera, jo ar tiem strādā vairāki cilvēki vienlaicīgi.

Standarta iespēja, ko piedāvā dažādas sistēmas, ir datu aizsargāšana ar parolēm. Cik drošs ir šis mehānisms? Kriptogrāfijas ātrums sistēmās parole ir tikai parametrs, ko sistēma izmantos un mūs bez paroles pie datiem nelaidīs, bet apkārtceļi var būt visai primitīvi. Ar kādu no disku apskates programmām, piemēram, Norton Commander, varam apskatīt datus.

Kriptogrāfija cauri gadsimtiem

Vārtiņu atslēga var būt ļoti smalka, taču žodziņš var izrādīties smieklīgi zems. Mazliet smalkāks mehānisms ir datu šifrēšana, izmantojot paroli, kas nodrošina, ka bez paroles zināšanas datus nevar atšifrēt un pati parole nekur datos netiek uzglabāta.

Tā mēs esam nonākuši līdz datu šifrēšanai vai kriptogrāfijai. Mēs varam izmantot dažādus kriptogrāfijas paņēmienus, tomēr vienmēr pastāvēs iespēja, ka kāds nozags mūsu noslēpumus. Seifa ražotāja un kramplauža cīkstēšanās vērojama arī datoru sfērā. Sistēmu drošības un citu īpašību neizpratne var novest mūs līdz visai kuriozām, vai pat izmisīgām situācijām. Piemēram, Word un Excel ļauj aizsargāt failus pret rakstīšanu un modificēšanu.

Nevajag iedomāties, ka mēs varam izsūtīt cenu kriptogrāfijas ātrums saviem klientiem un noslēpt cenu aprēķina mehānismu. Viņiem ir iespēja noglabāt failu ar citu vārdu un tikt pie visiem noslēptajiem datiem. Šādu kļūdu reti kurš pieļaus. Bet kā būtu ar mūsu cenu aprēķina iekopēšanu e-pasta sūtījumā vai Word dokumentā?

Tagad gan mums liekas, ka esam droši, bet var gadīties citādi.

raksti