Parastās iespējas

Valsts pārziņā jau vēsturiski vairāk ir to mežu, kuros aug skuju koki. Lapas — adatveidīgas skujas Parastā priede ietilpst sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skujkoku klases priežu dzimtā. Latvijā priežu dzimtu pārstāv tikai divas vietējās savvaļas sugas: parastā priede un parastā egle. Citas šai dzimtai piederīgas pie mums sastopamās koku sugas ir svešzemnieces — ievestas no citām teritorijām. Parastā priede ir mūžzaļš koks, tā lapas, kā jau kailsēklim piedien, pārveidojušās par adatveidīgām skujām.

Skujas ir lineāras, ar sveķu ailēm, 3—8 cm garas, tās aug pa divām īsvasas galā un uz koka aug vairākus gadus. Priedes koksne ir sveķaina. Mizai raksturīga zvīņveida lobīšanās, stumbra apakšdaļā miza ir parastās parastās iespējas, pelēkbrūna, bet opcijas parametri gluda, sarkanbrūna.

Latvijas valsts meži - Gada koks – parastā priede

Čiekuri Šī koka  ziedi — viendzimuma: tiem ir tikai putekšņlapas vai tikai auglenīca. Priede ir vienmājas augs jeb t. Vīrišķie ziedi atrodas zaru galos, tie ir dzelteni, ovālas formas. Savukārt sievišķie ziedi ziedkopas ir čiekurveidīgi makrostrobili, kas attīstās auga jauno dzinumu galotnēs, to krāsa pirms apputeksnēšanas parastās iespējas sārti violeta. Mežaudzēs priedes sāk ražot sēklas 30­­—40 gadu vecumā, bagātīgi priedes zied ik ap 3—4 gadiem, atkarībā no meteoroloģiskiem apstākļiem.

Ziedēšana notiek pavasara otrā pusē: maijā — jūnija sākumā. Pēc apputeksnēšanas izveidojas ieapaļš čiekura aizmetnis, kas sāk augt tikai nākošajā gadā pēc apputeksnēšanās, līdz jūlijā ir tapis par blīvu, apmēram 5 centimetrus lielu, zaļu čiekuru. Nogatavojoties sēklām, sēklzvīņas saaug ar segzvīņām, veidojot koksnainas čiekurzvīņas.

Zem katras no tām attīstās parastās iespējas divām sēklām. Katrai sēklai ir plēvjains lidspārniņš.

parastās iespējas nopelnīt naudu internetā ar 10 ieguldījumu

No septembra līdz pat novembrim, kad sēklas nogatavojas, čiekurs kļūst pelēkbrūns. Tikai divus gadus pēc apputeksnēšanās priežu čiekuri pakāpeniski uzplīst, čiekurzvīņas atliecas, aprīļa beigās — maijā no čiekuriem izbirst sēklas, kas ar vēja palīdzību izplatās. Labvēlīgi augšanas apstākļi Latvijā priede ir valdošā koku suga silā, lānā, mētrājā, slapjajā mētrājā, grīnī un purvājā.

Bet visproduktīvāk šī suga aug damaksnī, lānā, šaurlapju kūdrenī.

Navigācijas izvēlne

Priedes sakņu sistēmu ietekmē konkrētā koka augšanas apstākļi. Sausās vietās sakne sastāv no garas mietsaknes, kas papildināta ar sānsakņu tīklu, tāpēc koks spēj aizsniegties līdz dziļiem pazemes ūdeņiem un ir vēja izturīgs.

parastās iespējas tēmas, lai nopelnītu naudu

Savukārt mitrās, kūdrainās augsnēs priedei neveidojas mietsakne. Priedei piemīt augstas ekoloģiskās pielāgošanās spējas, tā spēj dzīvot gan kūdrainās purvu augsnēs, gan nabadzīgās smilts augsnēs. Priede ir izteikts saulmīlis, tāpēc sauli mīlošā koka stumbri parasti tiecas augšup.

No tīkamiem augšanas apstākļiem atkarīgs priedes augstums un stumbra kvalitāte. Koka vidējais augstums vidēji sasniedz 30 metrus. Vislabvēlīgākajā augsnē  — viegli mālainā smilts augsnē — tas var sasniegt vairāk nekā 40 metrus. Parastā priede Atvērt galeriju Mežsaimniecība un tautsaimniecība Baltijas reģiona priedei raksturīgi īpaši taisni stumbri, samērā šaurs piramīdas vainags, tievi zari un kvalitatīva koksne.

parastās iespējas binārā signāla robots

Šo īpašību dēļ jau Koksne jau izsenis ir ļoti plaši un daudzveidīgi izmantojams dabas materiāls, tā parastās iespējas ekoloģiska un viegli apstrādājama — koka produkti ir mājīgi, silti, tiem ir tīkami pieskarties. Sveķainības dēļ priedes koksne ir izturīga un labi pretojas mitruma ietekmei, tā ir mīksta, elastīga, mēreni trausla, tainsšķiedrainai, ar spīdumu, smaržo pēc sveķiem. Izturīga pret trupi, viegli skaldāma, labi apstrādājama ar dažādiem griezējinstrumentiem. Priedes koksni vai tās izstrādājumus var atkārtoti izmantot kā oglekļa neitrālu enerģijas avotu, tādējādi paaugstinot koksnes izmantošanas efektivitāti.

Kaitēkļi Diemžēl arī augstvērtīgām priedēm netrūkst tīšu un netīšu pāridarītāju. Lielās platībās dažāda vecuma audzes appludina parastās iespējas. Savvaļas dzīvnieki bojā jaunaudzes: stirnas nokož parastās iespējas kociņu pumpurus, brieži un aļņi ar zobiem noplēš jauno priedīšu stumbriem mizu.

Turpmāk šie dzīvnieku nopostītie koki nīkuļo vai aiziet bojā. Priedei ir daudz insektu klasei piederīgu kaitēkļu, piemēram, zāģlapsenes parastā priežu zāģlapsene,  priežu rūsganā zāģlapsene un tauriņi priežu sprīžotājs, priežu pūcīte, priežu sfings, priežu vērpējsvisai postoši ir priežu pumpuru tinēji, kā arī citi priežu tinēji. Jaunajām priedītēm dara pāri mizas blaktis, hermesi un citas laputis.

parastās iespējas kā kaut nedaudz nopelnīt naudu internetā

Priedes apdraud arī dažādu sugu smecernieku, mizgraužu, lūksngraužu, arī citu vaboļu kāpuri. Visdažādāko sugu augsnē dzīvojošu vaboļu jaunā paaudze barojoties var nograuzt koku tievākās saknes, bojāt resnāko sakņu mizu.

Kāda ir atšķirība starp konsultatīvajām akcijām un parastajām akcijām?

Turklāt, šie kāpuri kalpo arī kā mežacūkas pievilinošs faktors, bet cūkas rokoties mehāniski bojā koku sakņu sistēmu. Populāras priežu slimības ir priežu parastā skujbire, priežu brūnplankumu skujbire, priežu sniega skujbire, priežu skuju rūsa, priežu mizas rūsa, priežu — apšu rūsa, priežu sveķu vēzis.

Mežkopībai visai bīstama slimība ir priežu dzinumu vēzis, kas bojā galotnes pumpurus, pēc kuru atmiršanas iet bojā viss dzinums. Produkti un pakalpojumi.

raksti