Kas daudz strādā, naudu nepelnīs

Uzmācīgie, kaitinošie zvani jeb telemārketings. Kādi cilvēki veic šo darbu? - ceramicartaward.com

Apr 14, Dalīties Saruna ar ekonomikas antropologu Andri Šuvajevu par to, kā mazināt koronavīrusa krīzes sekas un novērst ekonomisko katastrofu.

Par to, kam būtu jāuzņemas morālā līderība šajā krīzes situācijā, kam pienāktos vadības atbalsts un kādas profesijas izrādās visvērtīgākās un sabiedrībai nepieciešamākās, bet kuras tās, bez kurām var tīri labi iztikt. Pēc dažām dienām Kariņš jau sāka runāt kas daudz strādā diviem miljardiem.

Vai šāds negaidīts valdības dāsnums nebija pārsteigums, ņemot vērā to, cik mūsu valdības bijušas, maigi izsakoties, taupīgas agrāk, arī iepriekšējās krīzes laikā?

Nezinu, vai tās summas pašas par sevi ir pārsteigums. Neteikšu, ka mani tas pārsteidza. Cits jautājums, kas tās summas īsti ir, un kādā formā tās ir. Tas līdz galam kas daudz strādā skaidrs un, šķiet, joprojām nav skaidrs.

binara 2020 i

Vai nav naudu nepelnīs par to, ka Latvija ar savu tradicionālo taupību varētu būt ļoti bikla naudas ņemšanā un palikt zaudētājos? Man ir tādas bažas, ka tas patiešām tā varētu notikt. Latvija varētu «kautrēties» paņemt vairāk nekā nepieciešams. Daudzi tagad piemin šo «helikopteru» naudu un politiku, ka katrai personai tiks izmaksāta konkrēta naudas summa. Pēdējos desmit gados helikopteru nauda faktiski jau eksistēja.

Tikai tā tika bankām.

tirdzniecības platformas Symbian

Šobrīd fokuss nedaudz novirzās, un tiklīdz tie ir iedzīvotāji, kas varētu būt ieguvēji, tā uzreiz šī helikopteru nauda tiek piesaukta tādā kā negatīvā gaismā, kas krīt no debesīm, ir nepelnīta utt. Bažas, ka mēs varētu nepaņemt visus pieejamos finanšu līdzekļus, ir pamatotas. Protams, ir jautājums — kā mēs šo naudu izlietosim? Patiešām, naudu nepelnīs naudas var pazust neproduktīvos veidos, un no tā noteikti vajadzētu izvairīties, bet tik un tā ne tā ir galvenā problēma.

Galvenais, kā trūkst no valdības puses, ir principi, pēc kuriem mēs šo atbalstu sniedzam. Viens no principiem, par kuriem būtu jārunā — ņemsim pēc iespējas vairāk finanšu resursu. Visi objektīvie faktori — gan aizņemšanās cena, gan krīzes apmēri, gan sociālās infrastruktūras stāvoklis — liecina, ka šī ir lieliska iespēja Latvijas valdībai, Latvijas sabiedrībai naudu nepelnīs šiem finanšu resursiem un sākt risināt mūsu ilglaicīgās problēmas. Šobrīd lieliski var redzēt, ka tieši veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi ir sabiedrībai svarīgākie un šo sfēru darbinieki vērtīgākie.

  • Kā sieviete var nopelnīt papildu ienākumus
  • Nopelnīt naudu meklējot
  • Algoritmiskās tirdzniecības pamati
  • Bināro opciju tirdzniecība bez ieguldījumiem
  • Apstiprina strukturālas izmaiņas Baltijas Swedbank vadībā Dalies ar šo rakstu "Tagad kādu laiku visiem nedaudz trūks naudas - cilvēki pieraduši pie pašreizējās pirktspējas un, ja nepelnīs tik daudz, cik cerēja, iegrābsies uzkrājumos," intervijā laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena norāda Swedbank prezidents Jans Lidēns.
  • Andris Šuvajevs: Pastāv bažas, ka mēs varētu nepaņemt visu pieejamo naudu – Dienas Ziņas

Aizņemoties nepieciešams ne tikai apmierināt īslaicīgas šo kas daudz strādā vajadzības, bet gan nodrošināt ilglaicīgu attīstību un stratēģisku naudas izlietojumu. Tādiem kas daudz strādā principiem, pēc kuriem valdībai vajadzētu vadīties. Piekrītu, ka par to lietderību var būt plašas interpretācijas, bet jautājums ir par to, kuras būs tās personas, kuras piekļūs līdzekļiem pirmās. Vai tās būs bankas, uzņēmēji vai iedzīvotāji?

Mana pārliecība ir tā, ka mums pēc iespējas vairāk naudas ir jānovirza pa tiešo iedzīvotājiem. Tas pats par sevi ir lietderīgs veids, kā investēt, jo galvenā pēckrīzes problēma būs [zemais] pieprasījuma līmenis.

Ja gribam izvairīties no dziļas recesijas, tad mums jādomā par pieprasījuma līmeņa uzturēšanu. Jo vairāk naudas mēs varam novirzīt pa tiešo iedzīvotāju kabatās, kas daudz strādā labāk. Mums jādomā, kā novērst jebkāda veida bezdarbu un kā veidot attiecības starp cilvēku darbu un valsti.

Joprojām mēs dzirdam, ka atbalsts galvenokārt tiek mērķēts uz uzņēmumiem. Tas ir svarīgi, bet nezinu, vai tas atrisinās šīs problēmas.

Guntis Ulmanis: "Ja "Dinamo" nepelnīs, projekts nomirs"

Latvijas veselības aprūpē galvenā problēma ir darbaspēka trūkums. Paldies dievam, sarežģījumi ar šo vīrusu mums nav tik lieli, bet, ja būtu situācija līdzīga kā Itālijā un Spānijā, tad skaidri parādītos galvenā problēma — darbaspēka trūkums. Ja runājam par ilgtermiņa investīcijām, tad jānodrošina, lai mums būtu aprūpētāji un pieeja fiziskai infrastruktūrai. Visas investīcijas, kas ar šo saistītas, ir ļoti produktīvas. Savilkt jostas, taupīt, kādam nedot — jā, bet dalīt kaut kādu no gaisa krītošu naudu — nē.

Tas sagrautu visu sistēmu. Šis gadījums tomēr ir citāds. Spriežot pēc sabiedrības reakcijas uz dažiem rakstiem, kurus esmu publicējis, sabiedrība ir daudz atvērtāka šādiem piedāvājumiem. Mēs šobrīd saskaramies ar ļoti īpatnēju ārēju šoku. Ja pirms 12 gadiem mēs varējām vainot cilvēkus, kuri ņēma kredītus, bankas, kas tos deva, tad tagad kādu vainot grūti.

Cilvēki saskaras ar to, ka viņiem draud reāls ienākumu zudums, bet mums nav nevienas personas vai institūcijas, kuras mēs par to varētu tiešā kas daudz strādā vainot vai pieprasīt kompensācijas.

Līdz ar to sociālais fons ir daudz labvēlīgāks. Iespējamais iebildums varētu būt — inflācija. Inflācija eirozonā jau 12 gadus nav bijusi problēma. Tā varētu parādīties vienīgi tad, ja dīkstāve ieilgs, bet mums nav ražošanas struktūru, kuras būtu naudu nepelnīs. Mēs vienkārši sēžam mājās un gaidām brīdi, kad atkal varēsim strādāt.

Inflācija mums nedraud. Drīzāk mums draud pretēja rakstura problēma — deflācija. Ja visu veidu ekonomiskā aktivitāte samazināsies un mēs nenodrošināsim ilgtermiņa pieprasījumu, tad varam ieiet lejupejošā spirālē, no kuras izkļūt ārā būs ļoti grūti.

Mums pat būtu noderīga neliela inflācija, jo eirozonā tā ilgi ir bijusi pārāk maza. Ap vienu procentu. Mums drusku lielāka, bet lielākais drauds šobrīd ir ekonomiskās aktivitātes samazināšanās. Labākais veids, kā veicināt šo aktivitāti, ir papildu likviditātes iepludināšana sistēmā. Kādu santīmiņu var saņemt arī opcijas darījums ir daudz strādā, kurš to it kā nav pelnījis.

Tas būs solidaritātes pārbaudījums Latvijas sabiedrībai.

Arī šeit es raugos diezgan optimistiski, lai gan ziņās jau dzirdam par tiem, kuriem nebūs piekļuves šiem valdības atbalsta instrumentiem. Dīkstāves pabalstiem un citiem. Šeit arī izpaužas šis valdības principu trūkums. Pilnīgi nevietā tiek jaukta iekšā ēnu ekonomikas problemātika.

Valdība pieļauj būtisku kļūdu, sākot moralizēt un spriest par to, kam atbalsts pienākas un kam nē. Rodas ierosinājumi atbalstīt tikai tos, kuri ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, un novērsties no tiem, par kuriem šīs iemaksas nav veiktas. Tādu cilvēku skaits ir milzīgs, un, tā kā šobrīd robežas ir slēgtas, visa šī neapmierinātība un sociālā spriedze paliks Latvijas iekšienē. Šī cilvēku šķirošana — vieniem pienākas atbalsts, bet citiem nē — ir neatbalstāma un muļķīga.

Tam nav arī ekonomiskas perspektīvas, jo, kas daudz strādā atbalstu kādai konkrētai iedzīvotāju daļai, mēs neatrisināsim pieprasījuma līmeņa problēmu. Mums ir jādomā par pieprasījumu, kā ekonomisti saka, agregātlīmenī.

Jāsaprot, ka mēs saskaramies ar krīzi, kas, iespējams, būs vēl lielāka nekā pirms 12 gadiem, naudu nepelnīs atbildes reakcijai jābūt ļoti drošai, mērķtiecīgai un stratēģiski izvērstai. Šajā situācijā dalīt cilvēkus labajos un sliktajos ir muļķīgi. Atbalsts pienākas visiem, kuriem tas nepieciešams. Valdībai ir iespēja šajā jautājumā demonstrēt zināmu morālo līderību un pateikt, ka šis nav īstais laiks, kad domāt par to, kurš godīgs un kurš mazāk godīgs.

Šis ir īstais laiks, kad domāt par visiem sabiedrības locekļiem, un valdībai ir milzīga iespēja veidot sev politisko kapitālu. No kurienes šis optimisms?

Jaunākais izdevums

Ir divi avoti šim spiedienam uz valdību. Pirmais ir lokāls. Jo vairāk iedzīvotāji atbalstīs šāda veida politiku — tiešu atbalstu iedzīvotājiem, jo lielāka iespēja, ka valdības pārstāvji to sadzirdēs. Otrs nāk no ārpuses. Es gan neesmu pārliecināts, vai tas notiks, jo neskaidrības ar «koronaobligācijām» parāda, ka eirozonas spēcīgās valstis — Vācija, Nīderlande — nav gatavas uzņemties riskus, kas saistās ar perifērijas valstīm — Itāliju, Spāniju, Grieķiju tirdzniecības iespējas pēc signāliem, protams, arī Latviju.

Tās nav gatavas izdot kopējas parādzīmes, bet šoreiz, atšķirībā no situācijas pirms 12 gadiem, šos priekšlikumus ir daudz grūtāk noraidīt.

Vairāk naudas pašvaldībām? No kurienes un kāpēc? - LV portāls

Toreiz Vācija varēja norādīt uz atsevišķu valstu fiskālo nedisciplinētību, korupciju utt. Tagad par to runāt ir daudz grūtāk, tāpēc tas būs milzīgs pārbaudījums ES vienotībai un solidaritātei. Kā tas atrisināsies, tas ir atvērts jautājums.

Vai šis punkts kā eirozonas stabilitātes stūrakmens būtu jāsaglabā vai arī jārunā par tā pārskatīšanu? Domāju, ka tas ir jāpārskata.

ceramicartaward.com - 9 veidi, kā skatīties uz naudu. Kurš veids atbilst Tev?

Tas, ka šis līguma punkts pastāv, nenozīmē, ka tas tiek pildīts. Tas jau tagad tiek apiets, un to vajadzēs pielāgot esošajai realitātei. Ir divi veidi, kā situāciju mainīt.

Viens ir, ko piedāvā Spānija un Itālija, izdot vienotas parādzīmes.

Vairāk naudas pašvaldībām? No kurienes un kāpēc?

Otrs — atvieglot fiskālos noteikumus. Katrs no šiem veidiem ļautu novērst esošās monetārās sistēmas trūkumus. Latvijas valdībai būtu jāformulē skaidra pozīcija — ko mēs vēlamies no eirozonas? Valda pārliecība, ka tas, kas labi eirozonai, ir labi arī mums, bet tā ir fundamentāla kļūda. To mēs arī redzam pēdējo desmit gadu politikā, kad esam bijuši spiesti ekonomēt uz visām savām sociālajām vajadzībām. Nākotnē šai politikai ir jāmainās.

labākais bināro opciju signāls

Pamatprincipam jābūt tādam, ka Latvijai jābūt daudz lielākām iespējām veikt publiskās investīcijas. Kādi ir pretargumenti? Pirms mēneša tā kas daudz strādā vēl varēja runāt, bet tagad esam citā situācijā. Ir divi atbilžu varianti. Pirmais — ja mainās eirozonas struktūra un mums būs tieša piekļuve ECB līdzekļiem, tad parāds nav problēma, jo parāda maksājuma brīdī Latvijai kopā ar ECB ir iespēja radīt papildu naudu, lai šos līdzekļus atmaksātu. Šobrīd tas tā nav, jo mums joprojām ir sveša valūta, un vienīgais veids, kā mums pie tās piekļūt, ir doties pie privātā tirgotāja [bankām].

Ja mums būtu sava valūta, tad Valsts kase sadarbībā ar centrālo banku spētu radīt papildu finanšu līdzekļus jebkurā brīdī, lai nomaksātu jebkāda veida parādmaksājumus. Cilvēkiem šī atbilde parasti nepatīk, jo viņi tur saskata kaut kādas skaidri signāli binārām opcijām pazīmes, lai gan nekā tāda tur nav.

Otra atbilde ir vienkārša. Efektīvākais veids, kā atdot jebkāda veida parādu, ir ekonomiskās izaugsmes veicināšana.

raksti