Iebrukt kas tas ir

Iebrukt kas tas ir

Tā, analizējot neseno valdības maiņu un izsludinātos valsts pamatlikuma grozījumus, Krievijas medijos brīdinājis politologs Valērijs Solovejs. Latvijas eksperti gan atzīst — šobrīd militārs uzbrukums no Krievijas puses nav ticams, tiesa, šie paziņojumi drīzāk liek pašai Latvijai pārvērtēt savu aizsardzības stratēģiju. Par to, ka Krievija savu ārpolitisko mērķu sasniegšanai vairs nekautrējas laist darbā militārus līdzekļus, pēdējos divpadsmit gados izdevies pārliecināties vairākkārt.

Vēl Sešus gadus vēlāk - pēc bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma gāšanas, izmantojot hibrīdoperācijas, tā anektēja Krimu, bet pēc tam izraisīja karu Austrumukrainā.

Tāpat Krievija savu ģeopolitisko interešu aizstāvībai iesaistījusies pilsoņu karā Sīrijā, kara noziegumos apsūdzētā prezidenta Iebrukt kas tas ir al Asada pusē. Solovejs aizvien brīdina, nesenās pārbīdes uzskatāmas par būtiskām, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas pāriet jaunā ģeopolitiskā revizionisma ciklā.

Iebrukt kas tas ir

Soloveja ieskatā par to liecinot vairāki apstākļi. Otrkārt, intensificētais darbs Krievijas un Baltkrievijas vienotās valsts virzienā ļautu izveidot pilnīgi jaunu veidojumu, kam nebūtu saistoši iepriekš slēgtie līgumi. Treškārt, paša Krievijas prezidenta V. Putina apziņa, ka mūžīgi atrasties Krievijas prezidenta krēslā viņš nevarēs, tālab meklējami citi līdzekļi varas saglabāšanai.

Ceturtkārt — labvēlīga starptautiskā situācija Eiropas Savienības iekšienē. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pozīcijas ir visai vājas, ko vēl vairāk pastiprina viņas veselības problēmas, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons atklāti simpatizē Kremļa režīmam.

Piektkārt, paša V. Putina personiskās ambīcijas.

Iebrukt kas tas ir

Putina ideja. Arī pēdējo gadu militārās mācības daudziem analītiķiem likušas domāt, ka Opciju projekti savus spēkus gatavo potenciālam konfliktam ar NATO dalībvalstīm.

Militārie eksperti pat iepriekš publiski atzinuši — mācībās izspēlēti scenāriji Baltijas valstu ieņemšanai un triecieniem Polijas teritorijā. Soloveja vērtējumā, uzbrūkot Baltijai, Krievijas prezidents nošaus divus zaķus uzreiz.

Iebrukt kas tas ir

Pirmkārt, NATO nespēs laicīgi atbildēt uz agresiju, nedz īsti saprast, kas reģionā notiek, jo operācijas būs hibrīdveida. Tas aizkavēs vienošanos par palīdzības sniegšanu.

Man Nekas Nav Tas, Kas Tev Ir

Gaidīt uz Eiropas lielvaru — Vācijas vai Francijas palīdzību arī būtu bezcerīgi, jo neviena no šīm valstīm nevēlēsies iesaistīties atklātā bruņotā Iebrukt kas tas ir ar Krieviju.

Turklāt, vienlaicīgi ar iebrukumu Baltijā, Krievija izraisītu humanitāru krīzi Eiropā, sadarbībā ar Turciju atverot robežas masveidīgai imigrantu plūsmai no Lībijas un Sīrijas.

Krievijā to uztvēra viennozīmīgi, ekstrapolējot uz nākotni — NATO nav gatava iestāties par saviem biedriem, ja plaša mēroga konflikta riski ir ārkārtīgi lieli. Tad Kremlis pārietu pie tālākās fāzes — sarunu vešanas no spēka pozīcijām ar Eiropas Savienību gan par sankciju atcelšanu, gan tālāko ekonomisko saišu attīstību.

Otrais pasaules karš

Tomēr ar šo soli Eiropai tiktu skaidri demonstrētas Krievijas militārās un hibrīdkara vešanas spējas. Solovejs uzsver - ja Krievijas intereses netiks ņemtas vērā, šie ieroči tiks izmantoti. Vai uz šo soli ir gatavi ģenerāļi un prezidenta tuvāko personu loks, to gan es nezinu. Tomēr Putins personīgi šādam solim ir gatavs.

Par to nu varat nešaubīties. Solovejs atzīst — plāni par Baltijas ieņemšanu Krievijā izstrādāti jau sen.

Invāzija — Vikipēdija

Pašlaik šai darbībai esot labi priekšnosacījumi. Turklāt, ņemot vērā personiskās ambīcijas, V. Putins šo iebrukumu varētu sākt pāris tuvāko mēnešu laikā, lai, svinot Uzvaras dienu 9. Arī savās domās par agresīvu ģeopolitisko revizionismu Krievijas prezidents neesot viens. Šajā ziņā viņu atbalsta tādi tuvākā loka cilvēki, kā Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs un Krievijas drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs, kā arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un virkne kaimiņvalsts bruņoto spēku augstāko ģenerāļu.

Iebrukums nevar notikt pēkšņi

Šie cilvēki tieši to arī vēlas. Viņi uzskata - jā, mēs to varam izdarīt un varam gūt panākumus. Vienlaikus Solovejs atzīst — virkni faktoru Krievijas vadība aizvien nav ņēmusi vērā. Pirmais un būtiskākais — Baltijas valstu iedzīvotāju gatavība pretoties Krievijas agresijai. Manuprāt, tie, kuri šos plānus Kremlī veido, kļūdās situācijas novērtējumā. Krievijas armijai nāksies saskarties ar asu pretdarbību un nepieciešamību pēc spēku papildinājuma — pirmkārt ar obligātā iesaukuma karavīriem, bet vēlāk - rezervistiem.

  • Finansiālās neatkarības autonomijas koeficients
  • Krievijas potenciālais iebrukums Baltijā – plāni un realitāte | ceramicartaward.com
  • Abas sievietes atlaida viena otru; tad atkal, it kā baidīdamies nokavēt, viņi satvēra viens otra rokas, sāka skūpstīt un norāva rokas, un tad atkal sāka skūpstīt viens otru sejā, un gluži negaidīti princim Andrejam abi izplūda asarās un sāka atkal skūpstīties.
  • Otrais pasaules karš — Vikipēdija
  • Bināro opciju ekonomiskais kalendārs
  • Binārās iespējas 30 sekundes ar minimālo depozītu

Šie soļi, pat negaidot ziņas par zaudējumiem, ātri atvēsinās to Krievijas sabiedrības daļu, kura, sākoties konfliktam, iespējams, sajūsmināsies par šādu Kremļa rīcību. Arī rubļa kurss pēc iebrukuma dramatiski kritīsies. Protesti pašā Krievijā gaidāmi arī no politiski aktīvākajiem iedzīvotājiem, kamēr lielākā daļa steigs uz veikaliem pēc pārtikas rezervēm vai bankām slēgt kontus.

Iebrukums nevar notikt pēkšņi - LV portāls

Krievu mentālajā kartē tā jau bija pavisam cita teritorija. Šo iemeslu dēļ pašā Krievijas sabiedrībā parādīsies reāla un neviltota kara sajūta. Tomēr maz ticams, ka tā varētu izšķirties par pēkšņu iebrukumu Baltijas valstīs, lai eskalēta militāra konflikta apstākļos virzītu Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu.

Tomēr atsevišķi V.

"Tēvzeme ir briesmās!"; Lukašenko pārliecināts, ka "rietumi" plāno iebrukt Baltkrievijā

Soloveja izteikumi jāvērtē uzmanīgi. Politologs Kārlis Daukšts V. Soloveju raksturo kā nopietnu Krievijas iekšpolitikas analītiķi, kuram ir plaši sakari Krievijas varas elitē.

Šonedēļ Krievija sarīkoja plašas nepieteiktas militāras mācības Ziemeļu un Rietumu kara apgabalā. Ir viedoklis, ka Baltijas valstīm vairāk draud nevis pakāpenisks un lēns hibrīdkarš kā Ukrainā, bet masīvs, straujš iebrukums, ko Krievija varētu veikt tieši kārtējo militāro mācību laikā. Cik ticams, jūsuprāt, ir šāds scenārijs? Pasaulē tiešu militāru iebrukumu, kad vienas valsts karaspēks pāri robežai ieiet citas valsts teritorijā, kā tas

Tomēr šādu V. Soloveja prognozēto notikumu gaitu viņš sauc par pārspīlējumu. Drīzāk V. Putins savu ietekmi ārpolitikā centīsies panākt ar diplomātijas līdzekļiem.

Lukašenko: pastāv plāni iebrukt Baltkrievijā no rietumu robežas puses - ceramicartaward.com

Viņš grib izveidot savienību starp Otrā pasaules kara uzvarējušo valstu kopīgām interesēm. Tā ir viņa galvenā doma. Viņš ir pārņemts ar to, ka interešu sfēras ir galvenā pasaules uzbūve — lai ievilktu visus atpakaļ savā interešu fērā un, lai to līdz ar viņu, atzītu apkārtējā pasaule. Tādēļ šobrīd sākts drudžains darbs, lai ar Krievijas konstitūcijas grozījumu palīdzību un caur apvienotās Krievijas — Baltkrievijas valsts formātu nodrošinātu pamatu šādām sarunām.

Iebrukt kas tas ir

Krietni tālejošāks mērķis varētu būt tā sauktā Krievijas, Vācijas un Francijas drošības ass izveide, kas būtu gan ekonomiska, gan militāra savienība. Tikmēr Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks atzīst — V.

Soloveja skatījums uz iespējamo situācijas attīstību ir vērtīgs, jo tādējādi liek arī Latvijai pārvērtēt savu aizsardzības stratēģiju, kas līdz šim bijusi balstīta uzskatā, ka Krievija nekādā gadījumā nevēlēsies izraisīt atklātu konfliktu ar NATO, iebrūkot kādā no tās dalībvalstīm.

Nebūtu labi, ja mēs pārāk pakļautos šim mierpilnajam skatījumam uz savu drošības situāciju, proti, ka Eksperti gan atzīst, Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas kontekstā arvien nopietnāk būs jāvērtē konkrētu personību un ambīciju loma politisko procesu pieņemšanā.

Putins jūt, ka nevar atstāt varu, jo pašreizējā tās uzbūvē viņš ir ieņēmis vietu kā arbitrs starp dažādiem konfliktējošiem grupējumiem, nepieļaujot to sadursmes. Savukārt T. Rostoks norāda, ka problēmas varētu sākties, ja Krievijas prezidents savu turpmāko atrašanos pie varas sasaistīs nevis ar sasniegumiem iekšpolitikā, kurus nodrošināt ir aizvien grūtāk, bet imperiālu ekspansiju. Viņam [V. Putinam] būs motīvs, viņš skaidri zinās, ko darīt, turklāt viņam būs paslēpts kāds trumpis, kurš ļautu sasniegt kārotos mērķus.

Soloveja aprakstītais konflikta scenārijs šobrīd ir maz ticams, jo Krievija nevar atļauties īstenot pēkšņu atklātu militāru uzbrukumu.

  1. Ziemas kara kaujā pie Somusalmi iznīcinātā Sarkanās armijas vienība Eiropā karš sākās
  2. iebrukums - English translation – Linguee
  3. Ko man dos finansiālā neatkarība
  4. Sūtīt e-pastā "Tāpēc viņi rietumvalstis izvirzījuši mērķi vispirms atšķel šo teritoriju - Grodņas.

Savukārt Ukrainai līdzīga hibrīdkara scenārija pielietošana V. Soloveja nosauktajos termiņos Baltijas valstīs nav iespējama, jo prasītu ārkārtīgi lielu cilvēku skaitu, kuri būtu gatavi Iebrukt kas tas ir gan varas iestādes, ganī policijas iecirkņus un Nacionālo bruņoto spēku bāzes. Vēl jo vairāk — cilvēku, kuri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtu gatavi masveidīgi atbalstīt Krievijas ārpolitiskos mērķus šādā veidā, ir ārkārtīgi maz.

raksti