Cilvēki, kas bagātinājās ar iespējām

Otrā nodaļa. Cilvēku kopiena

Latvietības mozaīka un princips – “Audiatur et altera pars” Mans nolūks nebūs nodarboties ar formulējumu un definīciju meklēšanu par to, “kas kas bagātinājās ar iespējām latvietis” un “kas ir latvietība”, - par šīm problēmām lai šķēpus lauž latviešu filozofi, sociologi un latviskās dzīves ceļa rādītāji.

Kā visas šīs dažādās latvietības izpausmes veido to raibo mozaīku, kas ir šodienas īstenība latviešu sabiedrībai, kuŗa dzīvo brīvajā pasaulē.

Kā dotajā situācijā panākt to, lai mūsu visu kopīgais mērķis – latviešu tautas pastāvēšana un pašnoteikšanās tiesību atgūšana – tiktu optimāli sekmēts ar iespējami labāko sadarbību visu mūsu starpā?

Cilvēks jau nav eņģelis.

bināro iespēju tirgotāju portāls

Arī latvietis šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Mums visiem ir kā labās, tā arī sliktās īpašības. Sadzīvē tās dažkārt izpaužas visai spilgti.

nopelnīt naudu internetā nenopietni tirgotāji

Tas arī nav nekas jauns. Paklausīsimies, ko liecina kāda sena latviešu tautasdziesma: Stiprais pēra vārgulīti, Bagāts moka nabadziņu, Sliņķis čaklu niecināja.

pūķa vecuma inkvizīcija, lai nopelnītu naudu

Mēs visi neesam kas bagātinājās ar iespējām stipri, vienādi gudri, bagāti un čakli vai vienādi slinki. Mums visiem var būt ļoti atšķirīga lietu uztvere, atšķirīgi pasaules uzskati – katram “sava” taisnība.

Mums visiem tomēr ir jāmēģina sadzīvot un sadarboties tā, lai, Raiņa vārdiem runājot, “lielais darbs uz priekšu tiek. Vecais latīņu princips – “audiatur et altera parts” lai arī otrā puse tiktu uzklausīta tādēļ ir ietverts šī raksta virsrakstā.

Mani interesē balss kā parādība, ko izzinot, cilvēks var labāk iepazīt pats sevi. Mana pieeja apvieno dažādus paņēmienus: gan radoši mākslinieciskos, gan terapeitiskos. Cilvēki ir ļoti dažādi: vieniem svarīgāka ir izzinoša pieeja, citi to vairāk izmanto meditācijas nolūkā. Nodarbību mērķis ir savas balss izzināšana. Vai ir daudz cilvēku, kas nāk uz nodarbībām, lai izprastu savu balsi?

Pēc otrā pasaules kara DP nometnēs vairākus gadus pastāvēja tā sauktā mazā Latvija. Ne jau visās, bet daudzās pārvietoto personu jeb DP nometnēs un arī ārpus tām, latviešiem cilvēki iespēja diezgan brīvi un neatkarīgi organizēt un veidot savu ikdienas un sabiedrisko dzīvi, kā tādos mazos latviešu opcijas uzskaites vērtība un mazpilsētās.

Mums bija savas skolas un pat universitāte, savi teātri un pat opera, savi lokālie runas vīri un priekšnieki, kā arī demokrātiski vēlēta centrālā vadība.

diskusija par to, kā nopelnīt naudu

Kaut arī lielajai daļai šīs “mazās Latvijas” “pavalstnieku” toreiz nebija nekādu lielo pasaulīgās mantas kalnu un vēderi bieži vien bija visai patukši, latviskā dzīve – latvietība ziedēja un plauka. Protams, ar visām neizbēgamajām sadursmēm un ķīviņiem kā ikdienas sadzīvē, tā arī politiskās darbošanās laukā.

Otrā nodaļa. Cilvēku kopiena

Toreiz gan bijām vienprātīgi pārliecināti, ka mums tikai laiciņu jāpaciešas un jāpagaida, līdz kamēr sabiedrotie nokārtos lietas ar krieviem, un tad mēs mierīgi varēsim atgriezties mājās. Valsts svētku runu teicēji neizbēgami pirmajos pēckara gados nobeidza savas runas ar optimistisko – “ nākošo Ikdienas dzīvē latvietības moments vairākumam bija dominējošais un, atskaitot jaukto laulību situācijas, latviešu bēgļu ģimenēm nebija nekādu redzamu grūtību savus bērnus audzināt par latviešiem, gandrīz tāpat kā Latvijā.

Latviešu trimdas pamatskolas un ģimnāzijas darbojās ļoti sekmīgi un efektīgi.

Tā paaudze, kas latviešu izglītību vēl paspēja baudīt “mazās Latvijas” skolās, pasaulē izgāja ar visai stiprām latvietības bruņām apkalta. Mūsu šīsdienas sabiedriskās dzīves vadītāji lielā mērā pieder pie šīs “mazās Latvijas” pusaudžu un bērnu paaudzēm.

  1. Irāna atsakās no urāna bagātināšanas Krievijas teritorijā - DELFI
  2. Taktilais krekls cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības maģistra fakultātes Inovāciju un uzņēmējdarbības programmas MBA studente Agne Ellere attīsta biznesa ideju par īpašu apģērbu — taktilo kreklu, kas ar vibrāciju palīdzību ļauj sajust mūziku cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
  3. Tā ietver arī cīņu par taisnīgāku sabiedrisko iekārtu, kurā labāk var kliedēt saspīlējumu un vieglāk atrisināt konfliktus izlīguma veidā.

Gadi pagāja, mēs turpinājām cerēt un gaidīt, bet pasaules lielās politiskās dzirnavas neizmala mums ceļu uz mājām. Pienāca lielās izklīšanas laiks, kad trimdas latvieši sāka izceļot gan darbos uz Angliju, gan Kanādu, gan Dienvidameriku, gan Austrāliju un beidzot arī uz ASV.

Bija jau arī diskusijas un mēģinājumi rosināt latviešu izceļošanu koncentrētā veidā uz kādu noteiktu emigrācijas zemi vai salu, kas atļautu paturēt organizētu latviešu sabiedrības struktūru, taču no tiem nekas reāls nesanāca. Sākās jauns posms latviešu trimdas dzīvē – cīņa par eksistenci un maizes kumosu sev un piederīgajiem svešo zemju laukos un pilsētās.

e nopelnīt naudu ātri

Pilnīgi svešos dzīves apstākļos, bez valodu prasmes, bez vietējās mentalitātes un dzīves paražu izpratnes. Latviešu iedzimtais dzīves sīkstums un darba tikums tomēr palīdzēja pārvarēt šīs sākuma grūtības, un jau drīz vien mēs lasījām par latviešu labklājības augšanu un viņu bērnu lieliskajām sekmēm mītnes zemju skolās un universitātēs.

Noorganizējās latviešu draudzes, lokālās biedrības un centrālās organizācijas; atjaunojās un darbu atsāka latviešu kas bagātinājās ar iespējām un žurnāli, nodibinājās jauni; atkal darbojās teātru kopas un koncertu turnejas. To visu kas bagātinājās ar iespējām laikā spēja radīt tās latviešu paaudzes, kas bija stāvējušas pie Latvijas valsts šūpuļa, kas savus brieduma gadus bija baudījušas neatkarīgajā Latvijā.

Viņi un viņu jaunākie brāļi un māsas izveidoja to latvietības organizatorisko struktūru brīvajā pasaulē, kas savā pamatveidojumā pastāv arī vēl šodien, vairāk nekā četrdesmit gadus pēc Latvijas atstāšanas.

Gandrīz divus neatkarīgās Latvijas valsts mūžus. Balstoties galvenokārt uz personīgiem vērojumiem dažādās latviešu trimdas jeb emigrācijas zemēs, gribas konstatēt, ka visumā latvieši kā ieceļotāju grupa ilgajā gadu tecējumā ir diezgan sekmīgi uzturējusi dzīvus svarīgos pamatelementus latvietības tālākpastāvēšanai svešumā.

raksti