Ar vīnogulāju iespējām. Pašai savs vīnakalns! Gunta iepazīstina ar vīnogulāju un dod praktiskus padomus | ceramicartaward.com

Vīnogu stādu izvēlēšanas un audzēšana un kopšana | ZS Skāduļi

Kad trūkst kālija: lapas paliek gaišas, izbalē un lapu malas atmirst. Ar kālija mēslojumu vīnkokus baro septembrī, 2—3 reizes ik pēc nedēļas. Kālija lielāki zudumi novēroti smilšainās augsnēs. Lai precīzāk noteiktu vīnogu mēslojuma devas, nepieciešams veikt augsnes analīzes. Vīnogu stādu apgriešana Vīnogu kopšanā liela nozīme ir to apgriešanai, lai sasniegtu kvalitatīvu un augstvērtīgu ražu, kā arī lai nodrošinātu vīnkoka pēc izcelsmes liānas augšanu krūmā un nodrošinātu vīnogai stabilu, izgaismotu augšanu, bet kopējam — ērtu kopšanu un ražas savākšanu.

Vīnogas Latvijā pārsteidz ar ļoti gariem, spēcīgiem dzinumiem, salīdzinot ar dienvidu zemēm, jo Latvijā diennakts gaišais laiks ir izteikti garāks, tātad garāka diena.

Ar vīnogulāju iespējām vīnogai tas nozīmē ilgāku augšanu. Pasaulē ir ļoti daudz un dažādi vīnogu veidošanas griešanas veidi — atšķirīgi katrai klimata zonai un katra vīnkopja pieredzei. Vīnogu apgriešana līdz krūma izveidei ir atšķirīga katrā no audzēšanas gadiem.

Pirmais gads Jaunais stāds jau pirmajā audzēšanas gadā var sasniegt 1 metra garumu. Pazarītes padusītes izgriež. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu stāda nobriešanu nokoksnēšanos un sagatavošanos ziemai.

No tiem izvēlas divus visspēcīgākos, pretēji vērstos dzinumus, tie būs ar vīnogulāju iespējām plecikas veidos vīnkoka pamatu. Divus galvenos dzinumus izsiet plaši un ieslīpi. Jāievēro, ka piesiet nedrīkst pārāk stingri, tad, zaram augot un briestot, piesienamā aukla iespiežas ieaug zarā, radot bojājumus.

Tas skaidrojams ar vīnogu bioloģisko īpatnību — polaritāti. Visus jaunos zarus izsien vertikāli pie izveidotās balstu sistēmas drātīm špalerām.

binārās opcijas bnomo pārskati reāli

Uz katra dzinuma atstāj līdz 2 ķekariem, pārējos izkniebj. Tālāk seko vīnogas kopšana visas vasaras garumā, izlaužot dzinumus, dzinumus galotņojot, atsienot, galotņojot pazarītes, normējot ķekarus un retinot lapas.

Vēlāk, kad redzami vīnogu ķekaru aizmetņi, izlauž liekos dzinumus, uz kuriem nav redzams vīnogu ķekara aizmetnis, kā arī vājos dzinumus. Paralēli veic arī dzinumu vertikālo atsiešanu pie špalerām, lai pasargātu tos no nolaušanas.

Dārza padomi: vīnogulāja veidošana / Raksts / ceramicartaward.com

Ja ir ļoti garš ziedķekars, to arī saīsina. Lielogu šķirnēm uz katriem trijiem auglīgiem dzinumiem vienu atstāj bez ziedķekariem. Kopumā krūmā atstāj 12 ziedķekarus lielogu šķirnēm.

Dārza padomi: vīnogu veidošana

Jo mazākas ogas, jo vairāk ķekaru var atstāt — līdz pat 20—25 ķekariem. Vīnogām ar mazām ogām ražu var nenormēt un atstāt visus ķekarus.

Vīnogu stādu mēslošana

Tas nodrošinās labāku barības vielu padevi ogu ķekariem, līdz ar to ogas būs lielākas. Tām augot, pasliktinās gaisa plūsma ap augu, arī ķekaru izgaismojums samazinās, tāpēc pazarītes vajag galotņot, atstājot divas lapas. Ja nogalotņoto pazarīšu pumpuri atkal dod pazarītes, tad tendenču līnijas salīdzinājums atkal galotņo, izlaužot tos pilnīgi.

Pakāpeniski norauj tās lapas, kuras aizsedz ķekarus gan zem, gan virs ķekara. Ja to izdara neapdomīgi vienā saulainā dienā, tad uz ogām var parādīties saules apdegumi.

marubozu binārās opcijās

Ar lapu retināšanu panāk ātrāku ogu nogatavošanos, labāku gaisa cirkulāciju. Pēdējo vīnogu dzinumu galotņošanu veic augusta vidū. Apturot dzinuma augšanu, panāk to labāku nobriešanu un barības vielu uzkrāšanos dzinumos, kas savukārt palielina vīnkoka ziemcietību.

Saistītie raksti

Vīnoga pēc apgriešanas Gadās, kad pēc bargākas ziemas daļa no vīnkoka ir cietusi. Nevajag steigties vīnogu izrakt, ir vērts pamēģināt vīnkoku ataudzēt. Vīnkoku kopj un mēslo. Jauni dzinums var parādīties augustā, tad jārupējās, lai tie nobriest. Bojāto zaru nogriež, bet otram skeletzaram jaunos zarus, kā ierasts, izsien vertikāli.

Izvēlas izturīgākās šķirnes

Zaru, kurš attīstās spēcīgi un aug vistuvāk skeletzara pamatam, izsien plašā leņķī pret stumbru un izgriež visas ziedkopas, to audzē kā nākamo skeletzaru. Rudenī visus dzinumus īsina, atstājot 2—3 pumpurus, taču topošo skeletzaru īsina, atstājot 7—8 pumpurus. Tālāk seko kopšana, kā ierasts skatīt ceturtā gada aprakstā.

Vīnogu stādu stādīšana un vietas izvēle Labākais laiks vīnogu stādīšanai ir agrs pavasaris, bet ar nosacījumu, ka pumpuri vēl nav plaukuši. Taču, ja pumpuri jau pavērušies un redzamas zaļās lapiņas, stādīšanu ieteiktu atlikt uz laiku, kad pagājušas pavasara salnas, jo citādi jaunais stāds var ciest no sala bojājumiem. Ja vīnoga iegādāta aprīlī vai maijā un jau saplaukusi, ieteiktu to audzēt siltumnīcā vai mājās uz saulainas palodzes un izstādīt dārzā pēc salnām.

Materiāls atbilst šādām prasībām: 7. Etalonaugi ir: 8. Bāzes materiāls ir materiāls, kas: 9. Par bāzes materiālu kvalificē apsakņotus potzarus, ja:

Rūpīgi jāseko, lai šāds stādiņš neiekalstu. Taču stādiņus, kas auguši podiņos vai konteineros, var stādīt līdz pat rudenim.

definīcija un iespēju veidi

Tikai jāatceras uz ziemu rūpīgāk piesegt. Jo vīnogu ātrāk iestādīsiet, jo labāk tā paspēs iesakņoties un vieglāk pārcietīs pirmo ziemu.

Pie ēku sienām vīnogas stāda ne tuvāk kā 40 cm no pamatiem un 1,5—2 metrus citu no cita, taču spēcīgi augošas šķirnes, kā 'Zilga', pat 3 metri. Dārzā vīnogas stāda rindās, kuras orientētas ziemeļu—dienvidu virzienā. Attālums starp vīnkokiem 1,5—2 metri viens no otras, starp rindām attālums vismaz 3 metri.

Stāda pamīšus — tā, lai iepriekšējās rindas vīnkoki nenoēnotu nākamās rindas vīnkokus. Stādīšanas vietā izrok 50 cm dziļu un 40—50 cm platu bedri. Tajā iepilda trūdvielām bagātu augsni, izveidojot konusu, uz kura uzsēdina stādu ar aprēķinu, ka tas augs 5—7 cm dziļāk nekā audzis iepriekš. Ja stāda vasarā, stādiņu pirms tam izmērcē ūdenī. Tad bedri līdz pusei piepilda ar auglīgo augsni, pieblietē, aplej ar vienu spaini ūdens. Kad tas uzsūcies, bedri piepilda līdz augšai ar irdenu augsni, to stipri nenoblīvējot.

Ap dobi apber ar parastu purva kūdras ar vīnogulāju iespējām līdz 3 cm, tā palīdzēs saglabāt vienmērīgu mitruma līmeni un aizkavēs nezāļu augšanu. Blakus jaunajam stādam stādīšanas brīdī iesprauž aptuveni 1,5 metrus garu atbalsta mietu, kur piesiet dzinumus, kamēr nav izveidota atbalstu sistēma.

apmainīties ar binārām opcijām

Vīnogām atbalsta sistēmu veido no mietiem un drātīm špalerām. Attālums starp mietiem 6—8 metri.

nav depozīta bonusa lielā kapitāla bināro iespēju

Zemākā — pirmā — špalera ir 30 cm no augsnes virsmas, nākamā — 35 cm, tālāk nākamās — 50 cm. Vietas izvēle Vīnoga ir siltumu mīlošs augs. Vīnkokam būtiski ir izvēlēties saulainu, siltu vietu, kuru saule apspīd vismaz sešas stundas. Vēlams, lai izvēlētā vieta ir aizsargāta no ziemeļu vējiem. Uz izsalšanu jutīgākām šķirnēm piemērotākas būs ar vīnogulāju iespējām dienvidu sienas. Vīnogai vajadzīga minimālie maksājumi par opcijām un ūdeni caurlaidīga, irdena, ar barības vielām bagāta augsne.

Vīnogām ķīmiju nelieto

Smagas, kā arī smilšainas, neauglīgas augsnes jāuzlabo ar trūdzemi, kompostu, humusu slieku zeminoder arī sadalījušies ar vīnogulāju iespējām un purva kūdra. Taču, ja trūdvielu ir maz, tad izmantojami ir minerālmēsli, kas paredzēti augļu koku, ogulāju mēslošanai un šo kultūraugu sākotnējai attīstībai. Minerālmēsli ir ar sabalansētu slāpekļa Nfosfora Pkālija K attiecību un satur mikroelementus augiem viegli pieejamās formās. Jo dziļāk uzlabosiet augsni, jo ilgāks mūžs būs vīnkokam.

Vēlamais auglīgā slāņa dziļums ir viens metrs. Vēlams, lai vīnkokam izraudzītā vieta neatrodas uz āderes, vīnkoku novirzot pusmetru nost no āderes punkta. Jāpārbauda, vai izvēlētā vietā nav augsts gruntsūdens līmenis. Ja izvēlētajā vietā novērots paaugstināts gruntsūdens līmenis, tam sniedzoties augstāk par 1 metru, vīnogas izvēlēto vietu paaugstina, lai no gruntsūdeņiem brīvā vieta sasniegtu 1 metru.

Pirms augsnes sagatavošanas jābūt zināmam, kādu šķirni stādīsiet. No tā atkarīgs, vai augsnes reakcijai jābūt skābākai vai sārmainākai, tāpēc svarīgi ir noteikt augsnes skābuma līmeni pH. Latvijā augsnes skābuma līmenis ir pH 5.

Rimi - Vīnogu raža

Augsnes reakciju nosaka kalcija karbonāta Ca CO3 kā uzzināt bināro opciju tendences stiprumu augsnē. Jo augsnē ir mazāk kalcija karbonāta, jo augsne ir skābāka, taču, ja kalcija karbonāta saturs augsnē ir paaugstināts, vīnkokam tiek traucēta dzelzs Fe uzņemšana.

Tāpēc vēlams ar kaļķošanu nepārcensties, bet to piebarot ar kalciju saturošiem minerālmēsliem turpmākā augšanas periodā. Dažādām vīnogu sugām ir atšķirīga vajadzība pēc bināro opciju padomi iesācējiem skābuma.

Vitis labrusca vīnogām — nepieciešamība pēc augsnes skābuma ir pH 5,2—5,8. Tajā ietilpst Latvijā izplatītākās vīnogas — P. Sukatnieka selekcijas šķirnes, šīs ar vīnogulāju iespējām ir jutīgas pret neitrālu augsnes reakciju, kas izpaužas kā hloroze. Hloroze ir fizioloģiska slimība, kad vīnogu lapas sāk dzeltēt, bet dzīslas ir izteikti zaļas, kā arī mazs jauno zaru pieaugums.

Vitis vinifera vīnogām — pH neitrāls 6—7tajā ietilpst G. Vīnogu stādu ziemošana Vīnkoka kopšana vasarā ir pamats labai vīnogu pārziemošanai. Jāraugās, lai vīnoga nav ar vīnogulāju iespējām ar slāpekli un pārējais mēslojums ir pietiekamās un sabalansētās devās, īpašu nozīmi veltot kālijam, jo tā iznese no augsnes līdz ar bagātīgo ražu ir vislielākā. Ir svarīgi arī, lai vīnogu bagātīgā raža tiek normēta, kā arī vīnogas savlaicīgi novāktas no koka.

Dārza padomi: vīnogu veidošana

Autore pēc ražas novākšanas atbrīvo arī dzinumus no špaleriem, lai bināro opciju tirdzniecības pamatprincipi brīvi nokarājas, tādējādi sekmējot labāku dzinumu nobriešanu.

Sausos rudeņos pirms sala iestāšanās augsni ap vīnkoku vēlams kārtīgi saliet, it īpaši sausās smilšu augsnes. Tāpat arī pavasarī pirms vīnogu atsegšanas augsni ar vīnogulāju iespējām salej, ja ir bijusi bezsniega ziema.

Kā jau iepriekš minēts, vīnkoku ziemcietību palielina uz sasalušas augsnes ap vīnkoku aplikti kūtsmēsli, tie kalpo kā segmateriāls.

Meklēšanas forma

Rudenī, kad pabeigta vīnkoku apgriešana, vīnkoku atbrīvo no drātīm un nogulda uz zemes. Ja dārzā ir sastopami grauzēji, tad vēlams vīnogu zaru ar vīnogulāju iespējām un virsū, kā arī ap stumbru aplikt egļu skujas, kas aizturēs ar vīnogulāju iespējām. Egļu zari ar savu smagumu pieturēs vīnkoku pie zemes, jo ar spraušanu vien bieži izlīdzēties neizdodas. Slapjā augsnē spraišļi, kas izmantoti vīnogu piestiprināšanai ar vīnogulāju iespējām zemes, izlien ārā. Jāraugās, lai egļu zari nav pārlieku smagi un neaizlauž vīnkoku.

Svarīgi noturēt vīnkoka pumpurus un zarus sausumā. Taču, ja egļu zari nav pieejami, tad var izlīdzēties ar lapu koku lapām, kuras iepriekš savāktas, tām pa virsu uzberot blakus esošo augsni. Taču vislabākais vīnkoku sedzējs ir sniegs, katra centimetra sniega kārta aiztur vienu grādu aukstuma.

Atkusnī sniegu ap vīnkoku nedaudz pieblietē un pēc katra atkušņa piesegumu atjauno. Vīnkoki, kuri pa ziemu nav bijuši piesegti, var ciest ne tikai no izsalšanas, bet arī no apdegšanas pavasara saulē un izžūšanas vējā. Tāpēc šādus vīnkokus vēlams kaļķot. Pavasarī vīnkokus atsedz, kad augsne atkususi un bērziem parādījušās nelielas lapiņas.

To dara mākoņainā dienā, lai saule neizraisa apdegumus. Zem pieseguma var redzēt, ka vīnogām pumpuri jau sabrieduši. Ja nokavē atsegšanu, tad var aplauzt jaunos dzinumus. Slimības un kaitēkļi Neīstā miltrasa Plasmopara viticola Pēdējos gados Latvijā ļoti izplatās neīstā miltrasa, tā novērojama siltā, lietainā laikā.

pērkot bitkīnus ar minimālu komisiju

Pirmās slimības pazīmes parādās uz apakšējām lapām, uz tām var redzēt brūngani dzeltenus plankumus, bet pēc pāris dienām jau slimība izpaužas uz lapas apakšpuses kā gaiša, pūkaina apsarme. Drīz vien slimība var pārņemt visu vīnogu. Slimās lapas sakalst, iekalst dzinumu miza, ogas kļūst brūnas un nokrīt.

raksti